No kārpām līdz vēzim. Kas ir papilomas un kāpēc tās ir bīstamas?
Papilomas vīruss (cilvēka papilomas vīruss — HPV) ir slimība, ko izraisa vīrusu infekcija, kas skar ādu un gļotādas.
Vīruss izpaužas kā kārpas, papilomas, dažādas formas kondilomas. Audzējs sastāv no mezgliņiem un atgādina ziedkāpostu ziedkopas vai gaiļkājis. Ādas papiloma var būt gan maza (ne vairāk kā 1 mm), gan diezgan liela (līdz 2 cm). Veidojumam veidošanās sākumā ir miesas krāsa, bet ar laiku tas iegūst brūnu nokrāsu. Visbiežāk kārpas parādās uz kakla, cirkšņa krokās, padusēs, elkoņos, ceļos, galvā un ap acīm. Izaugumi var būt arī neuzkrītošās vietās, piemēram, uz dzemdes kakla, maksts, uz ārējiem dzimumorgāniem.
Klasifikācija
Šī slimība ir zināma kopš senās Grieķijas. Līdz šim statistika liecina, ka tikai 1 no 10 cilvēkiem nav neviena HPV veida nēsātājs.
Lai noteiktu, kāda veida vīruss jums ir, jums jāapmeklē ārsts un jānokārto nepieciešamie testi.
Infekcijas veidi
Lai papilomas vīruss iekļūtu organismā, nepieciešami īpaši apstākļi. Infekcija notiek no cilvēka uz cilvēku tiešā kontaktā. Vislielākais pārnešanas risks ir seksuāla kontakta ceļā, jo sārmainā vide ir labvēlīga vīrusam, un uz dzimumorgāniem bieži ir mikroplaisas.
Ikdienā ar papilomas vīrusu inficēties ir grūtāk, taču pastāv vīrusa pārnešanas risks, ja slimie un veselie lieto vienu un to pašu vannas dvieli un veļas lupatiņu. Ja kāds no ģimenes locekļiem ir slims ar HPV, vienmēr jāievēro personīgā higiēna un piesardzības pasākumi.
Vienīgā papilomas vīrusa izpausme ir dzimumorgānu kondilomas un plakanas papulas, lai gan var nebūt redzamas vīrusa izpausmes.
Riska faktori
Ko darīt, ja…
. . . ja nejauši sabojājāt vai noplūkāt audzēju, apstrādājiet brūci ar antiseptisku līdzekli (brijantzaļo, spirta šķīdumu). Pirmās 2-3 dienas netraucējiet viņai ar ūdens procedūrām un neapsedziet ar plāksteri.
. . . ja augums asiņo, sāp, ir palielinājies apjomā - steidzami jāmeklē speciālista palīdzība.
Cilvēka papilomas vīruss ir vēža attīstības riska faktors. Pirmkārt – dzemdes kakla vēzis, kā arī ārējo dzimumorgānu vēzis.
Bet infekcija ar papilomu ne vienmēr izraisa vēzi. Ir zema onkogēna riska vīrusi – tie ir 6. , 11. , 42. , 43. , 44. apakštipi (biežāk tie parādās smailu izaugumu – dzimumorgānu kārpu veidā). 16. , 18. , 31. , 33. apakštipi - ir ar augstu onkogēno risku, tie veido plakanas papulas - kārpas. Bet no infekcijas līdz ļaundabīgai šūnu deģenerācijai vidēji paiet 10-20 gadi.
Smēķēšana, alkohols, aptaukošanās, hormonālie traucējumi, kas samazina imunitāti, var paātrināt patoloģisko procesu. Reizēm no miega pēkšņi var pamosties vīruss, kas organismā snaudis gadiem ilgi.
Papilomu uz destruktīvām izmaiņām nospiež seksuāli transmisīvās infekcijas: citomegalovīruss, dzimumorgānu herpes, hlamīdijas, sifiliss, gonoreja, trichomoniāze.
Arī banāla neprecizitāte var kļūt par riska faktoru. Papilomas padusē, uz kakla un sejas bieži tiek traumētas, pēc tam tās asiņo un var iekaist.
Bieža papilomas trauma var veicināt tās deģenerāciju ļaundabīgā audzējā.
Ja uz ķermeņa ir lielas papilomas, kurām jūs bieži pieskaraties, tas ir tieša norāde uz to izņemšanu.
Vakcinācijas nozīme un efektivitāte
Vakcinācija pret papilomas vīrusu ir svarīga, lai novērstu vēzi un dzimumorgānu kārpas vīriešiem un sievietēm. Arī vakcīnas novērš pirmsvēža stāvokļus.
Vakcinācija pret papilomas vīrusu samazina dažādu slimību risku:
- Dzemdes kakla vēzis- 4. īpašā vakcīna samazina saslimšanas risku par aptuveni 70%, un 9. vakcīna, kas apstiprināta lietošanai Izraēlā kopš 5780. akadēmiskā gada (2019. –2020. ), var samazināt saslimšanas risku par aptuveni 90%.
- Maksts vēzis– samazina saslimšanas risku par aptuveni 96%.
- Dzimumlocekļa vēzis– samazina saslimšanas risku par aptuveni 99%.
- Taisnās zarnas vēzis- samazina saslimšanas risku par aptuveni 77%.
- Kārpas uz dzimumorgāniemAustrālijā starp meitenēm, kas jaunākas par 21 gadu, vakcīna samazināja saslimstību par aptuveni 92%, bet zēniem vecumā no 16 līdz 26 gadiem - par aptuveni 89%.
- Vakcīna arī novērš kārpu veidošanos uz dzimumorgāniem un balsenes, kas parādās neilgi pēc inficēšanās.
Vakcīnas nodrošinātās aizsardzības ilgums
Vakcinācija ir efektīva vismaz 15 gadus, kas ir laiks, kas pagājis kopš vakcīnas pirmās lietošanas. Pētījumi liecina, ka sievietēm, kuras vakcinētas pirms 15 gadiem, joprojām ir antivielu līmenis, kas aizsargā pret vīrusu. Speciālisti prognozē, ka vakcīna nodrošinās aizsardzību vēl gadiem ilgi; iespējams uz mūžu.
Vakcinācijas process
Vakcināciju pret papilomas vīrusu veic ar intramuskulāru injekciju plecu zonā, divas vai trīs porcijas sešus mēnešus.
HPV vakcinācija ieteicama zēniem un meitenēm vecumā no 9 līdz 26 gadiem.
Īpašos gadījumos pēc ārstējošā ārsta ieteikuma iespējams vakcinēt vīriešus un sievietes vecumā no 27-45 gadiem.
Ir svarīgi vakcinēties skolas vecumā:
- Vakcīna neārstē slimības, kas radušās no infekcijas, kas notikusi pirms vakcinācijas, tāpēc ir svarīgi vakcinēties pirms inficēšanās riska parādīšanās.
- Inficēšanās ar papilomas vīrusu ir iespējama pirmajā seksuālajā kontaktā, tāpēc ir svarīgi vakcinēties pirms dzimumakta sākuma.
- Vislabākā imūnā atbilde tiek sasniegta ar vakcināciju skolas vecumā, salīdzinot ar vakcināciju vecākajā vecumā.
Vakcinācija pret papilomas vīrusu HPV kā daļa no vakcinācijas programmas skolās
- Sākot ar 2019. -2020. mācību gadu, skolas 8. klases zēni un meitenes tiks vakcinēti ar 9. poti, divās porcijās ar sešu mēnešu intervālu.
- Aizvadītajos gados tika veiktas vakcinācijas: No 2015. -2016. mācību gada un līdz 2018. -2019. mācību gadam zēni un meitenes tika vakcinēti skolas 8. klasē ar 4. vakcīnu. 2014. -2015. mācību gados Skolas 8. klasē meitenes tika vakcinētas ar 4. vakcīnu. 2013. gadā- 2014. mācību gadā meitenes vakcinētas ar Cervarix vakcīnu skolas 8. klasē, bet meitenes 9. klasē veselības birojā.
Zēnu vakcinācija
Ieteikums vakcinēt zēnus, ne tikai meitenes, ir saistīts ar tiem pašiem iemesliem, kāpēc tiek vakcinētas meitenes:
- Lai aizsargātu meitenes un zēnus no vēža un vīrusa izraisītām dzimumorgānu kondilomām
- Lai novērstu vīrusa pārnešanu no cilvēka uz cilvēku
Skolā nepotēto bērnu vakcinācija
Bērnus, kuri nav vakcinēti skolā, iesakām vakcinēt pret HPV.
VM iesaka vakcinēties 1999. gadā un vēlāk dzimušām meitenēm un 2002. gadā un vēlāk dzimušiem zēniem, kuri nav izgājuši pilnu vakcinācijas kursu.
- 9. klases skolēni- Vakcināciju veiks veselības aprūpes sniedzēji skolēniem dzīvesvietā, bez maksas.
- Skolēni no 10. klases un jaunāki par 18 gadiem– Vakcinācija tiks veikta Veselības ministrijas Veselības birojā dzīvesvietā, bez maksas.
- Vecāki par 18 gadiem– vakcinēties var slimokasē, par maksu.
Bērniem, kuri 8. pakāpē saņēma tikai vienu vakcīnas devu, vismaz pēc sešiem mēnešiem jāsaņem papildu vakcinācija ar otro devu.
Bērniem, kuri 8. klasē saņem divas devas mazāk nekā piecu mēnešu laikā, jāsaņem papildu vakcinācija ar trešo devu vismaz 12 nedēļas pēc otrās devas.
No 9. pakāpes un augstāk nevakcinēti bērni tiek vakcinēti, ievadot trīs devas (nevis divas, jo jaunākā vecumā atbildes reakcija uz vakcīnu ir labāka). Ieteicamais laika intervāls starp pirmo un otro porciju ir no viena līdz diviem mēnešiem, bet starp otro un trešo porciju ir pieci mēneši.
Ieteicams vakcinēt pieaugušos līdz 26 gadu vecumam.
Pieaugušajiem, kuri iepriekš ir saņēmuši vienu vakcīnas devu, vakcinācija jāpapildina atbilstoši vecumam vakcinācijas brīdī.
Nevakcinējiet vienlaikus ar citām vakcinācijām.
Pirms vakcinācijas nav jāpārbauda HPV infekcija.
Vakcīnas drošība
HPV vakcīnas satur tikai tukšu vīrusa čaulu, un nesatur vīrusa ģenētisko materiālu (DNS) – tāpēc tās ir drošas, un vakcinācijas laikā nav iespējama inficēšanās ar HPV papilomas vīrusu.